Sveces.
Jau ilgāku laiku prātā bija doma, pašai pamēģināt uztaisīt sveces. Tuvojoties
Ziemassvētkiem sapērku nepieciešamās izejvielas un izbaudu radīšanas prieku.
Te nu tās ir - 100% dabīgs produkts. Sastāvdaļas: eko sojas vasks, eko sveču degļi,
vasarā vākti un kaltēti mežrozīšu pumpuri, eko kafijas pupiņas un kanēlis.
Spogulis.
Strādājot vasarā laukos es beidzot tiku pie sen kārotajiem vecajiem dēļiem, kurus man ļoti patīk izmantot interjerā. Laucinieki nesaprata manu sajūsmu, un teica, ka tie jau nekam neder, tikai krāsnī nosvilināt. Dažus dēļus ar skaistu, dziļu faktūru atliku priekš koridora spoguļa rāmja. Pāris stundu darbiņš, un spogulis gatavs!
Galdiņa restaurācija.
Senā lauku klētī zem peļu sagrauztiem labības maisiem atradu šo galdiņu, un nespēju
to tur atstāt satrunēt. Vispirms ar smilšpapīru noberzu veco, aplupušo krāsu, zem
kuras centimetru pa centimetram atklājās dabīgā koka faktūra. Tad kodināju ar
ūdeņraža pārskābi pleķus, kuri bija sen ieēdušies koksnē. Ar metāla birsti apstrādājot
virsmas, tiek izcelta skaistā koka faktūra. Un visbeidzot apstrāde ar lineļļu, pirms tam
viegli mitrinot koksni, tādejādi uzlabojot absorbcijas spēju. Vecais, porainais koks, kā
izslāpis, acumirklī uzsūca eļļu, lai uzsāktu otrreiz jaunu dzīvi.
Malkas stends.
Strādnieka uzmeistarotās atstātās trepes pārveidoju par savdabīgu, lauku mājai piederīgu aksesuāru - malkas stendu.
Kā es tiku pie sava sapņu plaukta.
Par cik veikalos nopirkt tādu plauktu skapi, kā es vēlējos nevar, taisu pati. Lielākā problēma bija atrast, kas uztaisīs metāla karkasu. Dizaina firmas, kas nodarbojas ar metāla konstrukciju izgatavošanu, prasa trīsciparu skaitli. Sapratu, ka jāmeklē vienkārši metinātājs. Interesējoties caur draugiem, uzgāju meistaru, kurš remontē sacīkšu auto un motociklus. Viņš piekrita veikt šo nestandarta darbiņu pa 50 Eur. Nopirku metāla ražotnes noliktavā tērauda kvadrātcaurules un aizvedu uz garāžu. Pēc nedēļas konstrukcija plauktiem bija gatava, un ar busiņu atvesta mājās. Kokmateriālu veikalā nopirku nopirku biezus dēļus, kurus veikala īpašnieks laipni piekrita sazāģēt man vajadzīgajā garumā. Bija plānā noslīpēt tiem malas un nobeicēt ar lineļļu, bet kā jau bieži tas notiek, tas ko neizdara uzreiz, tā arī paliek tikai plānā...:)
Vasarā vecajā lauku mājā no celtniecības atgriezumiem, kurus bija paredzēts nokurināt, uztaisu fikso ķeblīti. Ar smilšpapīru norīvēju asās malas un skabargas, ietonēju ar riekstkoka krāsas beici. Jāsaka, ka ļoti ērta un praktiska lieta. Paņēmu to līdzi uz Rīgas dzīvokli, un arī tur tas atrod pielietojumu.
Sīpolu virtene.
Dzīvojot laukos iemācījos uzpīt sīpolu virteni. Prasīju vietējai lauciniecei, bet viņa nezināja, kā tādu taisa... tas gan mani izbrīnīja. Neko darīt, iegāju You Tube, noskatījos video pamācību un uz priekšu! Gatavās virtenes apžāvēju virs maizes krāsns mūrīša, kā mūsu senči darīja. Tā vismaz es domāju, ka viņi tā darīja. :)
Sīpoli, starp citu nostāvēja dzīvoklī līdz pavasarim, bez konservantiem vai vēsa pagraba.
Koka kastītes pirms un pēc.
DEPO nopērkamās priedes koka kastītes var ietonēt ar lineļļu vai beici, atbilstoši savai gaumei un interjeram.
Mežrozīte jaukā...
Un jau atkal ir klāt mežrozīšu ziedēšanas laiks, ar ko ir saistīta viena no manām iepriekšējo gadu aizraušanām.Meklējot iedvesmu un harmoniju dabā, pilnībā ļāvos mežrozīšu valdzinājumam. Pat varētu teikt, kļuvu atkarīga. Iepriekš, ne no vienas zāļu tējas neesmu guvusi tik eiforiskas sajūtas, kā no tiko plūktu rožu ziedlapiņu un pļavas āboliņa tējas. Baudīju ziedlapiņu un pumpuru smaržu arī savā guļamistabā, aizmiegot ar smaidu uz lūpām...
Par cik mani interesē viss, kas saistīts ar veselību un skaistumkopšanu, biju daudz lasījusi par mežrozīšu eļļas, ziedu un augļu vērtīgajām īpašībām. Kāpēc gan neuztaisīt savus eko produktus, es nodomāju, un ķēros pie darba. Daudz interesanta uzzināju, lasot info par dažādām mežrozīšu šķirnēm. Izrādās, medicīniskos nolūkos tiek izmantoti tikai vienas šķirnes augļi, savukārt kosmētikā izmantojamas gandrīz visas.
Vispirms sakaltēju ziedlapiņas un pumpurus, kurus rudenī izmantoju tējām, sejas maskām un aromaterapijai (relaksējošās vannas, smaržīgie maisiņi drēbju skapī).
Tad mans lielākais izaicinājums bija pagatavot mežrozīšu ziedu eļļu. Iegādājos 100% dabīgu jojobas eļļu, kurā iemērc ziedlapiņas. Pēc nedēļas mana pirmā rožu eļļa bija gatava. Tai ir fantastiski maiga, tieši mežrozītēm raksturīgā smarža.
Lietoju to katru dienu, pievienojot sejas krēmiem un kā ķermeņa eļļu pēc dušas. Uzkrājies dienas garumā sasprindzinājums pazūd kā nebijis.
Vasaras beigās ienākoties dažādu šķirņu mežrozīšu augļiem, kaltēju tos un sabēru stikla traukos, kur tie – sarkani, oranži, apaļi un ovāli, izskatās ļoti dekoratīvi, un priecē acis.
Šo augļu novārīijums ir ļoti vērtīgs, vitamīniem bagāts un imūnsistēmu stiprinošs dzēriens, kas aizsargā pret rudens vīrusiem un saaukstēšanos.
Vēl pirmo reizi izmēģināju pagatavot mežrozīšu
Mežrozīšu sēklu izlobīšana gan prasīja daudz pacietības un laika, toties rezultātā no izkaltēto un samalto sēklu pulvera ieguvu dabīgu un bioloģiski aktīvu uztura bagātinātāju.
Lasīt šos augļus bija kā meditācija, jo atslēdzos pilnīgi no visa, tikai aso ērkšķu dūrieni atgrieza realitātē.
Novēlu katram atrast savu dabas brīnumu, ar ko "sadraudzēties".:)
..........................................................................................................................................................................................................................................................
Galdiņš fazendai. Apaļie, gludie kārklu zari ir kā radīti, lai no tiem kaut ko uzmeistarotu.
Izmaksas: 16 skrūves un 84 nagliņas :)
Koka ripas krūzīšu paliktņiem.
Vasarā laukos, kad tika apzāģēti ābeles vecie zari, gribēju no tiem vēlāk izzāģēt koka ripiņas - paliktnīšus. Domāju, ka ar manu figūrzāģi tas būs vienkārši. Te tev nu bija! Pat visgarākais asmenis bija par īsu, lai tik resnus zarus sažāģēt, un svaigs, neizkaltis koks ir tik sīksts, ka gadrīz nokūpināju savu figūrzāģi. Bet ja es kaut ko esmu ieņēmusi galvā, tad neatkāpšos nekādu grūtību priekšā. Trīs ripas tomēr sazāģēju ar lielām mokām, un tas nekas, ka nav ideāli gludas, toties smaržo fantastiski!
Puķupods.
Padalīšos ar ideju, kā apnikušu puķupodu, vai tādu, kas pēc remonta vairāk neiederas interjerā, pārveidot atkal acīm tīkamu. Tam ir nepieciešama montāžas līme un vītas linu auklas.
Tāds izskatījās puķupods pirms pārveidošanas.
Vispirms ar līmes pistoles palīdzību pārklājam podu ar montāžas līmi 3-4cm augstumā pa perimetru. Tad ņem linu auklu, un stingri piespiežot, pa gabaliņam tin apkārt podam. Kad sasniedz robežu, kur līme beidzas, tad atkal klāj jaunu kārtu, jo tā diezgan ātri sakalst.
Pāri palikušu auklas gabalu var vienkārši apsiet apkārt podam, pamainot tā raksturu.
Kādā brīdī sapratu, ka sakrājies tik daudz vizītkaršu, ka jāpērk kārtējais vizītkaršu bloks, kur tās ievietot. Veicot revīziju, konstatēju, ka lielākā daļa no tām vairāk nav aktuālas, bet mest ārā negribas, jo kas to zin, kādreiz var noderēt. Ienāca prātā ideja, kā no tām izveidot savdabīgu dekoru savā darbistabā. Un labi vien, ka neizmetu, jo vairākas reizes jau pie tā biju sameklējusi vajadzīgos kontaktus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru